Adventistu kustības pirmsākumi

Septītās Dienas Adventistu draudze ir pasaules plaša kristiešu draudze, kurai, tāpat kā citām kristiešu konfesijām, ir bijusi grūta un pat ar vilšanos pilna veidošanās vēsture. Adventistu kustība aizsākās 1844. gadā(1), ar 19. gadsimta vidū notikušo atmodu Ziemeļamerikā, kad daudzu denomināciju kristieši no jauna sāka pētīt Bībeli, meklējot tajā vēsti par sava Kunga atnākšanu.
1860. gadā draudzei radās nosaukums – Septītās Dienas Adventisti un tika izveidota juridiska organizācija, lai pienācīgi vadītu visus draudzes darbus. 1861. gadā Mičiganas štatā izveidoja pirmo Adventistu draudžu savienību. Tās uzdevumos ietilpa arī vietējo draudžu organizēšana, un dažādo draudžu apvienošanu zem vienas institūcijas. Mācītājiem tika izsniegti identifikācijas dokumenti, tādā viedā aizsargājot draudzes pret viltvāržiem.
1863. gadā tika izveidota Ģenerālkonference, tā apvienojot vienā organizācijā vairākas vietējās draudžu savienības, kas jau līdz tam laikam bija izveidojušās. Ar to arī noslēdzas Adventes kustību organizēšanās un tajā pašā gadā Betlkrīkā (Battle Creek), Mičiganas štatā - ASV oficiāli tika nodibināta Septītās dienas adventistu Baznīca(2).

(1) Edgars Čerņevskis. Adventes kustība Latvijā. 
(2) Church Manual. Revised 2005 - 17th Edition.