Dievnama celtniecība un iesvētīšana

1910. gadā bija jau vairāk kā astoņdesmit locekļu un līdzšinējās telpas izrādījās par mazām. Kad jau ilgāku laiku tika meklētas piemērotākas telpas, bet tādas nebija atrodamas, brāļu starpā radās ideja celt pašiem savu lūgšanas namu, kas toreizējās Baltijas guberņā vēl nekur nebija darīts.
Izvēlētā vieta bija zaļa pļava, iespējams, ka ganības. Greznais nams Dzintaru ielā, blakus baznīcas zemes teritorijai, piederēja kādam notāram. Šim notāram ļoti esot nepaticis, ka blakus tikšot celts dievnams. Viņš arī mēģinājis cīnīties pret šo lietu, bet apbūves gabals jau bijis nopirkts un neko viņš nav varējis iesākt. Staļina laikā notārs ticis izsūtīts uz Sibīriju, kur arī miris.
Nams tika celts pateicoties savienības un pašu draudzes locekļu ziedotāju atbalstam. Ir zināms, ka atsevišķi cilvēki ziedojuši pat ap 500 krievu rubļu, kāda vienkārša strādniece pa daļām saziedoja 35 zelta rubļus.
Četri draudzes locekļi – Gruntmanis, Hūns, Egle un Dūrējs, deva katrs 10 zelta rubļus priekš četriem stūra akmeņiem(11). Arī trūcīgie draudzes locekļi aktīvi ņēma dalību un atbalstīja kā kurš spēja. Piemēram, Maiga Ulberga mazgāja veļu un tādā veidā nopelnīja naudu, ko ziedot dievnama būvei.
Pati draudze piedalījās nama celtniecībā. Ķieģeļus veda no Zviedrijas. 1911. Gada rudenī tika guldīts pamatakmens lūgšanu namam Uliha ielā 70. Šajā pasākumā piedalījās mācītāji - J. Šneiders, A. Sproģis, Beķers un Gebrauks(12).
1912. gada Lieldienās jauno kapelu iesvētīja Krievijas Adventistu savienības priekšnieks H. Lebzaks. Dievkalpojumā esot piedalījušies arī tie paši mācītāji, kas bijuši pie pamatakmeņu likšanas.
Interesants fakts - pēc Dr. Daniela Heica rīcībā esošās informācijas Adventistu Liepājas dievnams bijis pirmais un vienīgais cariskās Krievijas teritorijā uzceltais Dievnams pirms pirmā pasaules kara(13).




Šī pētījuma autore nespēdama atrast Latvijā informāciju par baznīcas projekta autoru un arhitektu, sazinājās ar vēsturnieku Danielu Heincu (Daniel Heinz) no Adventistu arhīva Vācijā Fridensavā (Friedensau), bet atklājās, ka arī viņam šī informācija nav.

(11) Dūrējs. Atmiņu atceres rokraksts. Glabājas Liepājas draudzes arhīvā.
(12) Gertnera G. atmiņu rokraksts. Glabājas Liepājas draudzes arhīvā.
(13) Čerņevskis E. Adventes kustība Latvijā. – Rīga: Patmos, 1998. – 8.lpp.